Atsauksme par regresijas ceļojumu par atkarību no smēķēšanas
Regresīvajā ceļojumā devos, jo vēlējos izprast savu smēķēšanas atkarību. Rezultātam pasūtīju – būt brīvībā, harmonijā ar sevi, būt apmierinātai un mierīgai.
Ceļojuma laikā es nonācu alfa stāvoklī, fiziski jutu, kā kustas mani acāboli, likās, ka mans ķermenis ir sakoncentrējies un savākts, jutu spiedienu pakausī.
Sākumā bija satraukums, kas ātri pazuda, es nomierinājos un ļāvos procesam.
Pārsla mani mierīgi vadīja cauri šim procesam, uzdeva precizējošus jautājumus, teica, kas jādara. Temps bija atbilstošs, es visu varēju pagūt ieraudzīt un aptvert.
Sākumā es izdzīvoju šīs dzīves notikumus – gan nesenākus, gan arī brīdi, kad vēl biju mammas vēderā.
Interesanta pieredze bija ieraudzīt un sajust savas iepriekšējās dzīves galvenos notikumus, kas bija saistīti ar smēķēšanu, kā arī iegūt dziļāku sapratni dvēseļu līmenī, pārskatot nodzīvoto dzīvi.
Visa ceļojuma laikā mani pavadīja garīgie palīgi, sargeņģeļi un ercenģeļi, kas lika man justies droši un labi.
Ceļojuma laikā es kontrolēju visu, kas notiek.
Galvenā atziņa, ko guvu šī ceļojuma laikā, bija tā, ka NEKAM NAV NOZĪMES! Ka nevajag cīnīties, bet vienkārši būt. Ne jau tas, ka mēs smēķējam vai nesmēķējam, nosaka mūsu vērtību, v ai padara mūs par labākiem vai sliktākiem cilvēkiem. Smēķēšana vienkārši ir, tāpat kā daudzas citas lietas. Nav svarīgi, ko mēs ēdam vai neēdam, kāda ir mūsu izglītība vai panākumi. Tā ir tikai mūsu pieredze, bieži vien arī nejaušība, kurai nav nekādas nozīmes. Galvenais ir šis mirklis, kurā mēs esam. Un attiecības ar līdzcilvēkiem. Pieņemt sevi un citus bez nosacījuma, apzināties un būt pateicīgai par to, ka mēs vienkārši esam.
Pēc šī ceļojuma jūtos sazemēta, mierīga, stabila un apmierināta. Izbaudu mirkli un koncentrējos uz pozitīvām lietām, nevis šaustu sevi par to, ko daru, vai nedaru.
Rezultātā es pieņemu sevi un dzīvi, kāda tā ir, un paradoksālā kārtā, vairs nepārmetot sev to, ka smēķēju, es arī smēķēju mazāk. Ja pirms tam izsmēķēju paciņu cigarešu dienā, tad tagad tikai četras cigaretes. Nezinu, kā viss attīstīsies tālāk, bet esmu ieguvusi izpratni par to, ka tam tiešām nav nozīmes! Carpe diem!
Laura