Daži komentāri par vakardienas rakstu.

• Par mērķi. Ja uzliekam mērķi, sākas enerģētiska virzība uz to. Bieži dzirdu - valstī jāizvirza mērķis sasniegt pēc iespējas lielāku labo un teicamo bērnu skaitu. Savā praksē bieži sastopos ar tiem, kuri skolas laikā tādi bijuši. Ja izvirza MĒRĶI - palielināsim LAIMĪGO bērnu skaitu, sākas virzība uz to. Laimīgie tāpat jau jūtas LABI un TEICAMI.
• Un vēl viena jauka pieredze - ir gadījumi, kad atnāk mamma saistībā tieši ar to, ka bērnam ir kādas uzvedības, veselības, mācību grūtības. Mamma sāk strādāt ar sevi, dziedināt savu Iekšējo Bērnu, kā rezultātā bērnam atbrīvojas problemātiskie simptomi. Vecāku Iekšējā Bērna daļa projicējas uz viņu bērniem jeb citiem vārdiem - bērni neapzināti nes vecāku Iekšējā Bērna sāpes. Esam pieauguši, bet mūsu mazais Iekšējais Bērns joprojām alkst pēc mīlestības, atzīšanas, pieņemšanas. No šīs iekšējās, neapzinātās sajūtas, veidojas mūsu uzvedības un reakciju modeļi nu jau pieaugušiem. Labā ziņa - savu ievainoto Iekšējā Bērna daļu ir iespēja dziedināt un tādējādi atbrīvojot simptomus..Par simptomiem dēvēju jebkuru nelīdzsvaru attiecībās, pašizpausmē, veselībā, labklājībā.

Nav komentāru

Komentēt